Pēdējo gadu laikā Eiropas politiskajā telpā aizvien biežāk parādās satraucošas tendences, kas apdraud demokrātiskās vērtības un minoritāšu tiesības. Šādu piemēru nesen sniedza Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš izrādījis atbalstu Džordžem Simionam — Rumānijas galēji labējās partijas AUR līderim, kurš pazīstams ar savu antimagjāru retoriku un ekstrēmistisku nacionālismu.
Orbāns, kurš gadiem ilgi pozicionējies kā ungāru diasporas aizstāvis ārpus Ungārijas robežām, šoreiz rīkojies pretēji saviem publiskajiem izteikumiem. Džordžs Simions aktīvi uzbrūk ungāru kopienai Rumānijā, aicina aizliegt etniskās partijas (tostarp UDMR – Ungāru demokrātisko savienību Rumānijā), bloķē kultūras iniciatīvas un aicina veikt „deungarizāciju” pierobežas reģionos, īpaši Sekuju zemē.
- gadā Simions bija viens no galvenajiem organizatoriem incidentā Valje Uzului militārajā kapsētā, kur tika izdemolēti ungāru karavīru pieminekļi. Šis notikums raisīja diplomātisku spriedzi starp Ungāriju un Rumāniju, un starptautiskie mediji, tostarp Financial Times, to raksturoja kā politiski motivētu provokāciju.
Orbāna publiskā tikšanās ar Simionu, kā arī netiešais atbalsts viņa iespējai kandidēt uz Rumānijas prezidenta amatu, izraisīja plašu nosodījumu gan Transilvānijas ungāru sabiedrībā, gan pašā Ungārijā. Ungāru politiskie un sabiedriskie līderi norādīja, ka šāda sadarbība nav tikai neētiska, bet arī bīstama un graujoša pašas ungāru nākotnei reģionā.
Arī Ungārijas opozīcija asi kritizēja Orbāna rīcību. Jaunās partijas “Tisa” līderis Pēters Maģjars sāka protesta gājienu 300 kilometru garumā līdz Oradejai Rumānijā, simboliski atbalstot ungāru kopienu, kura jūtas nodota. Maģjars norādīja: “Ungāri Rumānijā nav politisks instruments. Viņi ir cilvēki, kuri pelnījuši cieņu un aizsardzību, nevis nodevību.”
Eksperti uzskata, ka Orbāna rīcība ir daļa no plašākas stratēģijas — apvienot populistiskus un nacionālistiskus spēkus Centrāleiropā, kuri nereti nostājas pret pašām demokrātijas pamatvērtībām. Šī pieeja ne tikai grauj minoritāšu tiesības, bet arī nostāda Ungāriju pretrunā ar Eiropas Savienības principiem.
Pat UDMR līderis Hūnors Kelemens, kurš tradicionāli bijis tuvs Orbāna režīmam, bija spiests publiski norobežoties no šīs politiskās piekrišanas, uzsverot, ka ungāriem Rumānijā “nav vajadzīgi tādi sabiedrotie”.
Ņemot vērā augošo neiecietību, Orbāna un Simiona tuvība kļūst ne tikai par politisku kļūdu, bet arī par dziļu morālu apkaunojumu. Tā parāda, ka īstermiņa politiskas intereses Orbāna politikā ir kļuvušas svarīgākas par lojalitāti savam tautai un principiem, uz kuriem balstās Eiropas demokrātija.
Noslēgumā jāsecina — Viktora Orbāna atbalsts Džordžem Simionam nav nejaušība, bet skaidrs signāls par Ungārijas virzību prom no Eiropas vērtībām. Šāda politika apdraud gan nacionālo saskaņu, gan minoritāšu drošību. Ir pienācis brīdis Eiropai rīkoties un skaidri pateikt: ekstremisms un nodevība demokrātijai nav pieļaujami. LatviaTodai.info
